Search
  • Mārcis Bogdanovs

Stāsts par „Timemachine” pirmsākumiem.

Updated: Dec 22, 2020

Tā kā šobrīd no „Timemachine” aktivitātēm darbojas vien apartamenti, tad ir laiks izstāstīt stāstu.


Šis būs stāsts par to, kā viena maza ideja pārvērtās par lielu piedzīvojumu nu jau vairāk kā 4 ar pusi gadu garumā. Šajos 4 ar pusi gados izveidotas 3 izlaušanās spēles, 3 spēles lielākām grupām, ballīšu telpas bērniem un pieaugušajiem, apartamenti, daž ne dažādi pasākumi un īsu brīdi bija arī tālāki piedzīvojumu izbraucieni mazām grupām.


Ja es teiktu, ka to visu pamatā izdarījis viens cilvēks, kāds varbūt neticētu, bet tik tiešām – pamatu pamatos, viens cilvēks – es, Mārcis.


Tas viss sākās pirms 6 gadiem, 2014. gada rudenī, kad interneta dzīlēs uzgāju informāciju par izlaušanās spēlēm, kas kaut kur Japānā no spēlītēm datorā palēnām sāk pārtapt par reāliem piedzīvojumiem telpās. Kad sāku meklēt vai kāda šāda spēle ir jau Latvijā, neko neatradu, Eiropā – uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas spēles, citviet pasaulē – īsti nekas. Tad nu uzsāku meklēt telpas, aptuveno spēles veidu, bet tomēr nedaudz nobijos un nopietni nepieslēdzos idejai, jo domāju, ja jau neviens Latvijā neko vēl nav uztaisījis, nez vai man izdosies.


Kā izrādās, reizē ar mani līdzīgas domas bijušas vairākiem cilvēkiem Latvijā, un viņi bija tikuši tālāk par pliku ideju. Pēc pāris mēnešiem Latvijā atvērās pirmā izlaušanās spēle. Pēc tam vēl kāda, pēc tam jau piecas, divdesmit, piecdesmit un gandrīz pēc gada, Rīgā vien jau bija ap 80 dažādas izlaušanās spēles.


Tā kā atrodos Valmierā un Vidzemē arī pēc šī gada vēl nebija neviena šāda spēle, tad sapratu, ka man ir jāsaņemās. Tieši tajā laikā atbrīvojas dzīvoklis vecāku mājā un ķēros pie darba. 2016. gada 2. maijā uzsāku Vidzemē pirmās izlaušanās spēles veidošanu. Tā kā neesmu nedz celtnieks, nedz elektriķis, nedz dizaineris, neesmu mācījies biznesa vadību, nebija pieredze līdzīgos projektos un tajā brīdī pats biju apmeklējis tikai vienu izlaušanās spēli, nekas nenāca viegli, bet visu gribējās pašam, pirmkārt, interesantāk, otrkārt – lētāk. Tad nu būvēju, krāsoju, špaktelēju, skrūvēju, lodēju, dizainēju, iekārtoju, liku kopā stāstu, uzdevumus, un prātoju kā visu dabūt gatavu, lai apmeklētājiem būtu interesanti un pašam būtu viegli vadīt spēles. Kaut kur nedaudz nāca palīgā ģimene un draugi, kaut kur palīdzēja Google, bet visvairāk noderēja omes bēniņi. Tā kā tematika bija ceļošana laikā uz 1961. gadu, tad vecās lietas noderēja ne tikai interjeram, bet arī uzdevumu izveidošanai.


Man ir jautāts – kāpēc tieši 1961. gads – tas tāpēc, ka skaitlis arī apgriezts izskatās tieši tā pat un arī tāpēc, ka tajā gadā noticis līdz šim lielākais cilvēka radītais sprādziens, kas labi sagāja kopā ar tematiku – ceļošana laikā, lai glābtu pasauli no briesmām.


Vēl biežāk ir uzdots jautājums – kā rodas ideja, kā salikt uzdevumus, kādus uzdevumus, kāpēc tieši tā? Uz šo gan tik konkrētas atbildes nav – gluži kā jebkuram radošajam prātam, arī man, ieejot tukšā telpā, raisās domas ko un kā varētu un veidošanas procesā domas papildinās, kaut kas nāk nost, kaut kas pieliekas klāt līdz rodas gala rezultāts. Galvenais ir iesākt, tad tālāk nekas cits neatliek kā izdomāt un pabeigt.


Protams, veidošanas procesā jātiek galā arī ar skeptiski noskaņotiem cilvēkiem – vai tad ar to varēs ko nopelnīt, cilvēki taču visu spēles procesu izstāstīs draugiem, Valmiera tak tik maza, nebūs kas nāk utt. Tomēr šī ideja man bija tik ļoti iesakņojusies, ka nekas nespēja iztraucēt un labi vien bija.


Pēc trīs mēnešu darbiem – 2016. gada 7.augustā jaunizveidoto izlaušanās spēli „Timemachine 1961” apmeklēja pirmā īstā komanda. Pirms tam spēli iemēģināja 2 testa komandas, kurām vienas stundas laikā līdz beigām tikt neizdevās, veicu nelielus uzlabojumus, un šī pirmā īstā komanda spēli pieveica 56 minūtēs,

2 gados un 9 mēnešos, kamēr spēle darbojās, to apmeklēja vairāk kā 550 komandas, kopumā ap 2000 cilvēku no 20 dažādām valstīm. Teju visiem spēle ļoti patika. It īpaši tās salīdzinoši vienkāršais, saskaņotais stils, kamēr uzdevumi bija adekvātas grūtības pakāpes – nedz par vieglu, nedz par grūtu. No visiem nedaudz vairāk kā pusei komandu izdevās spēli pieveikt, tomēr arī tiem, kuriem neizdevās, šī pārsvarā bija lieliska pirmā izlaušanās spēļu pieredze. Šī statistika pašam šķiet prātam neaptverama, jo spēli veidojot nebija nekādu domu par to kā tas viss izvērtīsies.


Kāpēc pēc 2 gadiem un 9 mēnešiem spēle beidzās ir pavisam vienkāršs stāsts. 2019. gada janvārī Polijā vienā no šādām spēlēm notika nelaime ar letālām beigām, tāpēc arī Latvijā tika pārskatīti visu izlaušanās spēļu drošības pasākumi un atbilstība normatīviem. Atbraucot uz pārbaudi manā spēlē, dienesti konstatēja, ka līšana caur skapi(komanda atslēdz skapi un tur ir durvis uz spēles turpinājumu otrā telpā) ir pārāk bīstama evakuācijas gadījumā. Tā kā tajā laikā palēnām apmeklētāju plūsma jau bija samazinājusies, tad izvēle pārbūvēt daļu spēles vai veidot ko jaunu bija pavisam vienkārša. Tā nu šobrīd telpas ir paplašinātas un tajās ierīkoti apartamenti, daļēji saglabājot kaut ko arī no izlaušanās spēles.


To, kā viss izskatījās spēlē „Timemachine 1961” un kā tur izskatās tagad, ir iespēja izbaudīt pašiem, noskatoties un atrisinot mīklas šajā virtuālajā spēles variantā. Spiest uz adreses, lai sāktu spēli - https://www.timemachine.lv/post/izlau%C5%A1an%C4%81s-sp%C4%93le-misija-1961 .


Turpinājums sekos!

Recent Posts

See All